Kofeīna daudzums mūsu kafijas pupiņās

Mūsu meita Elizabete, kura nu jau aktīvi darbojas mūsu grauzdētavas ikdienā, šogad beidza vidusskolu un noslēgumā veica ļoti interesantu pētījumu par mūsu kafiju.

Tie, kuri senāk ir bijuši pie mums ekskursijā vai uz meistarklasi, būs dzirdējuši par teoriju par to, ka augstāk virs jūras līmeņa augušās kafijas pupiņās kofeīna saturam vajadzētu būt zemākam. Šī teorija balstījās uz to, ka kofeīns kafijā nav tikai mūsu priekam un labsajūtai – tas, galvenokārt, ir, lai kafijas augs spētu veiksmīgi atkauties no dažādiem kaitēkļiem. Jo augstāk kalnos, jo mazāk kaitēkļu, tātad, pēc mūsu nepārbaudītās teorijas, vajadzētu būt mazāk kofeīnam.

Ir tikai viens veids, kā uzzināt patiesību – izmērīt!

Skaidrs ir tas, ka arī katrs pagatavošanas veids ietekmē kofeīna saturu gala produktā – kafijas dzērienā, pie tam mājas apstākļos pagatavots dzēriens diez vai vienmēr parādīs īsto rezultātu, tāpēc Elizabete divas dienas pavadīja LU Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas laboratorijā.

Ir absolūti skaidrs, ka tālāk aprakstītajā veidā jūs mājās kafiju nepagatavosiet nekad, taču mērķis šoreiz bija kofeīna satura salīdzināšana kafijas pupiņās, nevis lieliska dzēriena pagatavošana.

Kofeīna ekstrakcijas process bija šāds.

Tiek ņemtas 10 g vienas šķirnes kafijas pupiņas (trīs paraugi), kuras samaļ ar rokas dzirnaviņām. Samaltā kafija 250 ml koniskajā kolbā 10 minūtes tiek lēni vārīta 100 ml ūdens.

Uzvārītās kafijas paraugi tiek 4 minūtes filtrēti caur papīra filtru, lai iegūtu šķīdumu bez kafijas biezumiem.

Iegūtajam šķīdumam tiek pievienoti 5 g magnija oksīda, ar ko pēc tam kopā šķīdums tiek 15 minūtes vārīts, lēni maisot ar magnētisko maisītāju.

Iegūtais šķīdums karsts tiek filtrēts Bihnera piltuvē pazeminātā spiedienā, un sakrājušās nogulsnes uz filtra tiek skalotas ar 60 ml karsta ūdens.

Šķīdums tiek atdzesēts un 3 reizes ekstrahēts (atdalīts) ar 20 ml dihlormetānu, šķīdumu dalāmajā piltuvē katru reizi vismaz 3 minūtes lēnām saskalinot.

Šķīdums tiek filtrēts caur hidrofobo filtru un dihlormetānā aptuveni 10 minūtes noslēgtā 100 ml koniskajā kolbā žāvēts ar bezūdens nātrija sulfātu. Pēc tam dihlormetāns tiek noliets no nogulsnēm 250 ml apaļkolbā.

Dihlormetāns tiek ietvaicēts, izmantojot rotācijas ietvaicētāju.

Un beigās mēs iegūstam tīru kofeīnu, kurš ir iegūts no kafijas pupiņu parauga.

Mūsu kafijas pupiņu kofeīna “stiprumu” salīdzināsim, kā etalonu ņemot mūsu Brazīlijas kafiju, kura tiek audzēta salīdzinoši viszemāk, tai pēc mūsu teorijas vajadzētu būt visspēcīgākajai. Pārējo kafiju kofeīna daudzumu parādīsim kā procentus attiecībā pret Brazīlijas kafiju. Un te ir rezultāti.

Beigās kopīgi apskatījām rezultātus un sapratām, ka turpmākajās ekskursijās un meistarklasēs mūsu stāstu ir jāpapildina ar vēl vienu svarīgu lietu – kafijas augšanas apstākļiem. Kopējā bildē neiekļāvās divas kafijas – Ruanda (pārāk spēcīga) un Indonēzija (pārāk vāja). Taču, iedziļinoties augšanas apstākļos (Ruanda spēcīgā saulē un Indonēzija pamežā, citu koku paēnā) sapratām, ka viss ir pareizi.

Pateicoties Elizabetes darbam, mēs tagad varam precīzi sniegt atbildi uz biežo jautājumu, “kura mūsu kafija ir visstiprākā”, un, ņemot vērā, ka visas nākamās mūsu šķirnes arī būs zināmas un līdz augšanas vietai izsekojamas, mēs spēsim būt precīzāki savos teorētiskajos minējumos.

Tāpat mēs esam priecīgi, ka, pateicoties apstākļu sakritībai un iespējām, esam viena no retajām kafijas grauzdētavām, kura ir tik pamatīgi mērījusi kofeīna saturu pašu grauzdētajā kafijā.

Cerams, ka šī informācija jums būs noderīga un – lai labi garšo!