Šī diena pasaulē ir izvēlēta kā datums, kad mums tā īpašāk padomāt gan par sieviešu līdztiesību, gan kopīgi nosvinēt skaistumu. Tomēr, pirmkārt, šajā dienā pievēršot uzmanību pašai pirmatnējai idejai, kāpēc aizsākās sieviešu solidaritātes kustība, uzmetīsim aci kartei, kurā attēlots dzimumu nevienlīdzības indekss pa valstīm. Jo tumšāka krāsa kartē, jo vairāk problēmu.
Pie mums arī ik pa laikam ieskanās runas par dzimumu nelīdztiesību, taču, lai arī “nav dūmu bez uguns” un šīm lietām noteikti ir jāpievērš uzmanību, apzināsimies, ka mūsu problēmas, salīdzinot ar problēmām valstīs, kuras kartē ir iezīmētas tumšākās krāsās, ir stipri mērenākas.
Mums mūsu ģimenes uzņēmumā ir svarīgi, ka ar savu darbu mēs ne tikai radām kafiju, kuru novērtē, bet arī kaut kādā veidā pieliekam savu roku, lai kaut mazliet padarītu pasauli labāku. Pasaules kopīgais labums veidojas no mazām labām lietiņām, kas, saliktas kopā, veido kaut ko lielāku.
Tāpēc, atgriežoties pie 8. marta tēmas, vēlreiz uzmetīsim aci kartei un pamanīsim, ka šī te tumšā krāsa diezgan daudz pārklājas ar teritoriju starp ziemeļu un dienvidu 25.5 grādu paralēlēm, respektīvi, vietām, kur tiek audzēta kafija. Un šai brīdī rodas loģisks jautājums, vai mēs šeit nevaram kaut ko darīt lietas labā.
Kad izvēlējāmies trešo un ceturto kafiju, kuras grauzdēt, mūsu acis tika pievērstas Indonēzijai, tieši sieviešu kontekstā. Redziet, Indonēzijā aptuveni 70% no darbaspēka, kas tiek nodarbināts kafijas laukos, ir sievietes. Novāc augļus, apstrādā tos. Taču tikai 10% ir uzņēmējas, kafijas biznesa īpašnieces; tikai 20% pieder zeme (lielai daļai kopīpašumā ar dzīvesbiedriem). Precīzi tas gadījums, kuru pieminēt, kad ir runa par problēmām dzimumu līdztiesībā.
Mēs atradām kafiju, kura audzēta Sumatrā, Ketiara sieviešu kooperatīvā. Šis ir pilnīgi pretējs gadījums tipiskajam Indonēzijas kafijas biznesam. Šajā kooperatīvā 71% dalībnieku ir sievietes, un kooperatīvu vada tieši sievietes. Mums likās, ka tā būtu laba doma – ne tikai svinēt to, kas jau ir sasniegts mūsu pasaulē, bet ar savu iesaisti atbalstīt arī pārējās pasaules kartes daļu iekrāsošanu gaišākās krāsās, cik nu vien tas ir mūsu spēkos.
Tā, nu, mēs kopš pagājušā gada novembra grauzdējam Sumatras salas Ketiara sieviešu kooperatīvā audzētu kafiju, kuru baudām ne tikai 8. martā. Svinot svētkus, atcerēsimies par sākotnējo ideju, no kuras tie ir cēlušies!