Par plašo un komplekso vīna pasauli cilvēkiem ir zināms. Gadu gaitā, pateicoties atvēlētajai vietai populārajā kultūrā, patērētāji ir izaudzināti tā, ka saprot, ka vīns nav vienkārši vīns, tas ir kas vairāk. Bet kā ir ar kafiju? Atļaušos apgalvot, ka nospiedoši lielākai daļai par kafiju priekšstats ir, ka tā mēdz būt melna, balta, vai, ja pieiet mazliet sarežģītāk, tad espresso, kapučino un citi tik pat itāliski nosaukumi. Bet patiesībā kafijai un vīnam ir daudz vairāk līdzību, nekā pirmajā brīdī, neiedziļinoties, varētu likties.
Šķirnes
Reti kurš no mums, ja pajautātu, nevarētu nosaukt kaut vienu vīna darīšanā izmantotu vīnogu šķirni – Merlot, Cabernet Sauvignon, kas nu kuram ir pašas iecienītākās no visām apmēram desmit tūkstošies pieejamo šķirņu. Bet kafija, varat nosaukt kādu? Lielākā daļa droši vien zinās Arabica un Robusta dalījumu, taču tas ne tuvu nav viss – šīs ir tikai sugas, savukārt Arabica kafijai ir neskaitāmas šķirnes, te dažas no tām – Typica, Bourbon, Caturra, Catuai, Geisha, Catimor… Un šis ir tikai virspusēji – Etiopijā, kafijas dzimtenē, tā lēš, ka tikai tur vien ir aptuveni seši līdz astoņi tūkstoši kafijas šķirņu.
Augšanas vietas nozīmīgums
Šķirne ir viens, taču vēl svarīgs gan vīnam, gan kafijai ir tas, kur tie ir auguši, tas, ko zinātāji gan vīna, gan arī kafijas pasaulē apzīmē ar franču terminu “terroir”. Pinot Noir Burgundijas vīns būs absolūti kaut kas cits, nekā, ja tas būs nācis no Čīles vai Jaunzēlandes. Pat vēl vairāk – viena valsts ietvaros vīnoga var izpausties dažādās niansēs, atkarībā no tā, kurā reģionā vai pat kurā kalna nogāzē tā ir augusi. Tāpat kafijai – piemēram Geisha šķirne – tā ir cēlusies no Etiopijas (loģiski), ir sastopama vairākās valstīs un reģionos, taču tikai Panamā tā 2021. gadā sasniedza savu rekordcenu – 2568 dolārus par mārciņu (otrā vieta togad tika pārdota par 1502 dolāriem, bet trešā par 400 dolāriem).
Reitings
Vīna pazinēji bieži savu izvēli balsta uz ekspertu ieteikumiem, reitingiem – iespējams esat dzirdējuši par Roberta Pārkera, Wine Spectator, Decanter vai tamlīdzīgiem 100 punktu vērtējumiem. Arī kafijas pasaulē ir daži simti tā sauktie “Q Graders”, kuri drīkst dot savu vērtējumu zaļajām kafijas pupiņām. Par šo sīkāk bija rakstā par to, kas rakstīts uz mūsu paciņām, tāpēc tagad neatkārtošos. Tik vien kā jāpiebilst, ka, tāpat, kā vīnam, kura garšas īpašības mainās gadu gaitā, respektīvi, augsti novērtēts vīns var palikt vecs un nedzerams, vai, tieši otrādi, būt vēl pārāk jauns un neattīstījis visu savu potenciālu, arī kafijas gadījumā tiek vērtēts zaļo pupiņu potenciāls, kurš var tikt pilnībā iznīcināts, piemēram, kafiju pārgrauzdējot vai gadu pēc grauzdēšanas noturot noliktavā.
Jaukts vai vienas izcelsmes vietas
Droši vien veikalā esat redzējuši, piemēram, “sarkano vīnu no Spānijas”. Ņemot vērā, ka Spānija nav mazs ciemats, tajā vīnā ir iekšā diezgan plašs spektrs, un runāt par kaut kādām īpašām garšas vai smaržas niansēm diez vai būs aktuāli. Tad cits līmenis jau ir konkrēta reģiona vīns, piemēram, Burgundija, Toskāna. Un tad ir izsekojamības gala variants, kad uz etiķetes vari izlasīt ne tikai valsti un reģionu, bet arī, no kura konkrētā vīna dārza ir nākušas vīnogas.
Ar kafijas pupiņām ir precīzi tas pats, tikai tā nianse, ka nav gadījies redzēt tādu produktu kā “sarkanais vīns”, kurā būtu kaut kas pa drusciņai no visas pasaules, bet kafijas gan tādas ir. Ja redzat “100% Arabica” vai “Arabica un Robusta maisījums” bez kādas papildus izcelsmes informācijas, tas ir precīzi tas – priekš jums kā gala patērētāja, izsekojamība šai kafijai ir tuva nullei.
Nākamais līmenis kafijai arī ir vienas valsts izcelsme, bet, ja par piemēru ņemam Brazīliju, arī jau nav tā, ka šī ir diez ko maza valsts, pie tam, ņemot vērā, ka Brazīlijā tiek izaudzēti apmēram 35% no visas kafijas, izsekojamību arī šajā gadījumā diez vai sauksim par pietiekoši augstu.
Tāpēc, līdzīgi, kā vīnam, ņemot vērā klimatiskās un augsnes īpatnības, arī kafijai ir savi augšanas reģioni, kuri tiek norādīti uz iepakojuma, lai kafijas cienītājiem palīdzētu orientēties, kādu garšu varētu sagaidīt no konkrētā produkta. Un tad, kad ir vēlme pēc kaut kā pavisam precīza, tad jau ir vienas saimniecības vai pat viena konkrēta kafijas dārza (microlot) kafija.
Iepriekš aprakstīto, ilustrējot ar piemēriem no mūsu kafijas – Bolīvijas kafija nāk no labākā Bolīvijas kafijas reģiona, savukārt Brazīlijas kafija ir no konkrētas saimniecības. Microlot kafijas mums vēl pagaidām nav, bet, kas to lai zina, varbūt jau pārskatāmā nākotnē piedāvāsim arī kaut ko tik ekskluzīvu.
Nobeigumā, savukārt, gribētos pieminēt vienu svarīgu lietu, kas vīnam un kafijai nekādā veidā nav kopīgs. Ja vīns pēc iepildīšanas pudelē vēl pilnveidojas, ja tam ir nepieciešams kāds laiks, lai tas nogatavotos un sasniegtu pilnu savu potenciālu, grauzdētām kafijas pupiņām nekā tāda nav. Jūs nekad nedzirdēsiet teicienu – “kā laba kafija, jo vecāka paliek, jo vērtīgāka”. Kā relikvija, iespējams, bet, ja mēģināsiet pagatavot 10 gadus pagrabā noturētu kafiju, gatavojieties nepatīkamam pārsteigumam.